idärto

Personām, kurām ir grūtības ieviest dzīvē vēlamās pārmaiņas (piemēram, jaunus ieradumus). Nereti cilvēki ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu vēlas pārmaiņas savā dzīvē un pat mēģina tās ieviest, tomēr pūliņi ir nesekmīgi. Tas rezultējas paškritikā, sevis nosodīšanā, vilšanās izjūtā par sevi un neizpratnē “kāpēc es nevaru?” un “kāpēc man neizdodas?”

Personām, kurām ir grūti pieņemt lēmumus patstāvīgi (kā ikdienišķus, tā lielus lēmumus). Personas ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu vairāk paļaujas uz citu cilvēku un autoritāšu viedokļiem, nekā uzticas sev, savām izjūtām par to, kas būtu pareizāks un piemērotāks risinājums konkrētā situācijā. Dažkārt pat pirms sīku lēmumu izdarīšanas trūkst drosmes nepakonsultēties ar kādu citu (piemēram, draudzeni, draugu). Savukārt vajadzība pieņemt lielus lēmumus rada spriedzi.

Personām, kuras ātri “atmet” uzstādītos mērķus vai to sasniegšana nesagādā gandarījumu. Cilvēkiem ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu ir grūti sasniegt mērķus, raksturīga padošanās pie pirmajām grūtībām. Nereti cilvēks aizraujas ar ideju, tomēr līdz īstenošanai to aizvest nespēj. Tāpat cilvēki ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu pārlieku fokusējas uz sociāli vēlamu mērķu uzstādīšanu (piemēram, iegādāties jaunu auto, būt partnerattiecībās, iegūt pieprasītu izglītību, strādāt prestižā amatā u.c.), nesaskaņojot šos mērķus ar personisko vērtību sistēmu. Rezultātā nereti sasniegtie mērķi nesagādā piepildījuma izjūtu, ko cilvēks ir vēlējies piedzīvot.

Personām, kuru intereses regulāri mainās, un ir grūti fokusēties uz kaut ko, kas patiesi aizrautu. Cilvēkiem ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu ir grūti ilgstoši fokusēties uz kaut ko vienu. Intereses patstāvīgi mainās, tiek piedzīvota sadrumstalotība un haotisms, domājot par pašrealizācijas jautājumiem. Ir grūti saprast, kādā dzīves jomā novirzīt savu uzmanību un kā sevi profesionāli izpaust sabiedrībā.

Personām, kuru attiecības ar cilvēkiem ir virspusējas un netiek uzturētas ilgstoši (partnerattiecības, draugu attiecības u.c.). Cilvēkiem ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu ir grūti veidot ilgtermiņa attiecības. Šie cilvēki nereti labprāt iesaistās īstermiņa komunikācijā, tomēr tad, kad attiecības kļūst dziļākas (piemēram, rodas situācijas, kurās jāpieredz intensīvas otra cilvēka jūtas vai jāatklāj savas), tās tiek pārtrauktas vai notiek pakāpeniska atsvešināšanās.

Personām, kuras piedzīvo lielus emocionālos kāpumus un kritumus, un emocijas mēdz būt pārņemošas. Cilvēki ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu salīdzinoši viegli zaudē emocionālo līdzsvaru, saskaroties ar pēkšņiem ārējiem satricinājumiem. Dažkārt emocijas mēdz būt tik pārņemošas, ka rodas sarežģījumi fokusēt uzmanību uz ikdienas lietām (piemēram, darba pienākumu veikšanu). Tiek piedzīvotas tā saucamās “emocionālās bedres”.

Personām, kurām ir grūtības konfliktēt un teikt “nē”. Cilvēkiem ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu var būt raksturīga izvairīšanās no konfliktiem vai pārlieku agresīva sava viedokļa uzspiešana otram. Tas parasti rada sarežģījumus attiecībās. Ir salīdzinoši grūti uztvert sevi kā līdzvērtīgus attiecībās. Ir vēlme vai nu dominēt pār otru, jo tas rada kontroles (līdz ar to drošības) izjūtu situācijā, vai arī tiek piedzīvota tendence pārlieku pielāgoties citiem. Tāpat var būt raksturīgas grūtības pateikt otram “nē”, pat situācijās, kad to būtu jādara, lai pasargātu savas personiskās robežas (piemēram, jāatsaka papildus darba pienākumu pildīšana darba vietā, lai izvairītos no izdegšanas).

Personām, kurām trūkst ticības sev, saviem spēkiem. Cilvēki ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu nereti jūtas mazvērtīgas. Citu cilvēku sasniegumi var tikt izjusti kā pārāki, ir tendence sevi nemitīgi ar kādu salīdzināt. Ticība saviem spēkiem var izpausties arī kā satraukuma rašanās brīžos, kad skaļi jāizsaka savas patiesās domas. Tāpat, daudz enerģijas var tikt veltīts fantāzijām par to, ko padomās citi. Tas viss kopā rada pašcieņas trūkumu un zemu pašvērtējumu.

Personas, kuras izjūt protestu pret sistēmu, kurā dzīvo. Dažkārt cilvēki ar neskaidru identitāti un "Es" izjūtu izjūt dusmas vēlmi protestēt pret ārējiem apstākļiem. Pastāvošā iekārta tiek izjusta kā ierobežojoša sistēma, kurā viņš ir spiests dzīvot savu dzīvi. Tas var izpausties kā tendence apšaubīt sistēmu un vēlme no tās izbēgt, izrauties, kā vēlme atbrīvoties no pienākumiem un atbildības, kas tiek izjusta kā nospiedoša.